 (www.feini.lv) |
| Gundux. Tūkstots mazu skudru : Dažādības II |
| Slīd asaras, kā šifona lenta. Slīd tavas rokas. Dvēsele apāvusi gumijas zābakus, Grūti bradāt pieraudātā sirdī Saslapinās vēl kājas! Sadalītas jūtas pa vienai Krīt, rāpo lejā pa sienu. Nakts ielas tu brauc viens. Sadalīji arī mūs. *** Attāla nojausma met acīs vārdus, Ņirdzīga patiesība smīn sejā. Un es klausos klusumā, kā rekviēmā, Čīkst sērīga vijole kautkur iekšās, Kā peles ņirgšana čīkst. Aizmirsu vārdus – vairs nevaru tevi pasaukt. Lūpas ir mēmas, roka nestiepjas – telefona klausule tik tālu – miljons gaismas gadu attālumā! Skumji – sirds nerunā. Uzzīmēt sāpi un nejust neko. Ciniski, vajadzēja taču sāpēt? *** Nakts. Ēnas dejo uz sienām. Bail. Tevis nav. Nekad tevis nav! Domas, kā nereālas, nepatstāvīgas radības plūst viena pēc otras. Nepaspēju apturēt. Straume ir pārāk spēcīga. Uz bērna lūpām izkliegti guļ vārdi. Sadragā tevi, kā smagi klintsakmeņi. No bērna lūpām plūst patiesība. Karalis ir kails. Es arī. *** Siiltuma pielijuši visi kakti manā istabā šovakar, No sienas nokritusi tava fotogrāfija un mākoņi virs tevis izplūst uz paklāja, Zilu cerību jūra viļņojas tagad uz grīdas... Laikam jau -lai to bildīti pie sienas noturētu Man tomēr pietrūka mīlestības. 23.08.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |