 (www.feini.lv) |
| Alisja : Kārtējā likteņa spēle |
| Spriedze pieaug.. apnikums. .sāk vilkt uz kašķi.. viņa vēl joprojām ir nesaprašanā, kāpēc tas viss ir vajadzīgs..20 gadi ,bet mūžīgas piekāpšanās, mūžīgi strīdi par ne par ko .. Viņa -skaista, jauna. gudra. .no malas šķiet viņai ir pilnīgi viss, lai būtu laimīga un veiksmīga.. viņa nav viena, viņai ir vecāki, draugi un šķietami mīlestība-tāda liela, kvēla patiesa un liktenīga, kādas mēdz būt tikai reizi mūžā, bet trūkst viena-brīvības sajūtas, jaunības sajūtas... Viņa ir atteikusies no visa.no visa ,kas bija viņai tuvs- ballītes pusnaktī .,martini un čalas draugu loka, nevainīga flirtēšana, smaidi un smiekli, jautrība un joki, cilvēki, dejas, fotogrāfijas ,blēņas un muļķības, kas deva viņai dzīvības dzirksti un laimes eliksīru.. viņa dēļ viņa atmeta visu.. bet līdz ar visu zuda arī tā dzirkstele ,kas bija acis.. Bet tagad viņai bija viņš- jaunais, skaistais, lepnais, bravurīgais, brunču mednieks viņš ..viss ir skaisti ir solījumi, ir vārdi, bet tie pamazām viņas acīs pārvēršas par tukšām skaņām -viņa bija meitene, kas smēja, tagad, tagad sieviete-kas raud.. Viņi nerunā viens ar otru, tiesa gan viņi tā ari nemaz nav runājuši nekad, runāja tikai viņš, viņa klusēja, klusēja viņa -kurai muti parasti aiztaisīt vel nebija spējis neviens.. viņa klusēja. viņi tikai gul. viņa nespēj ar viņu runāt, nespēj un viss. Viņiem nav nekā kopīga, viņi nespēj pieņemt viens otra dzīvesveidu, viņi nāk no divām pasaulēm, apgrieztā secībā. viņai nav nekā. viņam ir viss, viņi mīl dažādas lietas, viņi necieš otra gaumi, viņi nespēj pieņemt otra viedokli, viņi necieš viens otra draugus. .bet viņi mīl viens otru. lai gan tik pat labi viņiem vajadzētu ienīst vienam otru.. Viņa saka, ka grib bērnus no viņa.. Viņš -ka grib būt mūžīgi ar viņu.. Kāpēc? Tāpēc ,ka grib kopīgu nākotni jo mīl.. Bet tam pa vidu ir greizsirdība un katram sava dzīve. .paradoksāli -internets un draugi, dubultā virtuāla dzīve, salkanas bildes un salkani komentāri veltīti viens otram.. viņai riebjas mūžīgi lasīt viņa komentārus veltītus citam, un citu rakstītos viņam.. viņam riebjas tas, ka viņai raksta citi .tas, ka viņu grib un iekaro ari citi .viņš viņu slēdz zelta būrīti, viņa saka jā, bet turpina iesākto ..jo viņa dzīvo tikai no uzmanības ,tas ir skābeklis ,kurs piešķir jēgu.. Viņai sāp ,viņa raud, viņš viņai draud.. viņa mūžīgi uztraucas par konkurenci, lai gan nevajadzētu ..jo tiešām ir skaista sieviete, kuru vīrieši iekaro, ja ne viņš, tad būs cits viņš ..bet viņa nespēj viņu palaist vaļā, un viņa nespēj viņu pamest, lai gan tādas domas reizēm iešaujas prata.un viņš nespēj pamest viņu ..viņa zina ,ja ies, tad ies tikai vienreiz vai vienreiz līdz altārim vai vienreiz prom.. divi - šis skaits viņas acis ir pārlieku liela izšķērdība.. .un ja kas notiek vienreiz, tad otrreiz vairs nav vērts, jo dzīve ir īsa ,pārāk.. Tā vieta lai aizietu ,viņi kaļ kopējus nākotnes plānus un taisās sākt kopdzīvi .vienreiz. pirmoreiz. viens ar otru-pirmo un pēdējo reiz.. Kā būs, un kāpēc tas ir vajadzīgs, ja ir 20 gadi, pasaule pie kājām... un kopdzīve, kas jau sākuma stadijā lemta neveiksmei?! nezinu un šaubos, ka zina arī viņi ..kārtējā 'laulība' ..kārtējā 'šķiršanās' ..kārtējā 'jaunība.. kārtējā dzīves kļūda.. varbūt , bet varbūt ari ne.. |
| (10.06.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |