 (www.feini.lv) |
| Cinderella : Alfa un omega |
| ...tik klusos vakaros, kad zvaigžņu dzirkstis iekrīt debess mētelī, bet autoatbildētājs rāda melnu mēli, es tinos atmiņās un domāju: diez, kā tas ir, vai ļaužu ceļi, ko tie dzīvēs iet, auž tikai simetriskas rūtis mūžīb’s galdautā, kur katram ir savs sākums un savs gals, kur satiekamies tikai retos krustpunktos, jeb varbūt tomēr, izšāvušies līksmā kūlī reiz no Vienas lielas saujas, tie veido raibu raibos rakstus, reiz atkal kopā satekot... |
| (10.06.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |