 (www.feini.lv) |
| Cinderella : Kad sastopas domas |
| Sienas savērpjas laiski un mēģina mani izžņaugt kā dvieli, es parādu mēli un aizlavos sevī... ...Cauri trejām durvīm Donn! Pa akmensplākšņu ceļu aizšvirkstu viegliem joņiem. Bārbele nogroza lapas, lai taču sarkst! Es jau prom, pāri žogam, metos aizā starp namu pierēm prom! Tālu iepakaļ saniknots putns, laikam trāpīju... piedod! Džinnks! Stikli... Asiņainu pēdu zibsnis, un aiz manis paliek vien žūstošas zīmes. Es redzu! Spožs kvadrāts tālumā, cauri namu un laika mūriem, es to redzu – Tavu logu. Domas ātrumā, elpas vieglumā pie Tevis es nāku... . ...kur stāvi Tu, klausuli rokā, un knibini ūsu kā todien, kad nācu Tev pirmoreiz pretī ar ķirša zariņu rokā... Tu zvani šobrīd, lai teiktu, cik ļoti ilgojies manis! . Es jau te! Vvvšš! . Tai mirklī, kad sastopas domas, – līst lietus un noskalo asiņu zīmes, lai atpakaļceļa vairs nav!!! |
| (07.05.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |