Acis priekā iespīdas
Lūpas smaidā savelkas
Ceļi nedaudz saļodzās
Un sirds – tā viegli ietrīcas
Šķiet, arī tu jūties tā,
Nu gluži kā pasakā
Nezinu vai tā ir labi,
Bet zinu, rakstnieki esam mēs paši
Tik pašiem izlemt, kad beigas būs,
Kurš laimīgs, bagāts, slavens kļūs
Reiz rakstīsim pēdējos vārdus mēs abi
Un jūtu, ka tie būs bezgala skarbi. |