 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Slapjš sniegs |
| Slapjš sniegs. Kaut mana sirds izkustu! Un pat ledenes – saldas un skābas, Vairs negribas izgaršot. Beidza snigt un pamale atplauka. Vai sirds mana izkusa? Un tu klusēji, Neatbildēji. Caur sniega pievēdīto pasauli, Steidz kājas nepierimt Un soļiem gausiem tik uz priekšu Man domas zirga auļiem steidz. Caur mežu izlaupītu gluži kailu, Caur mēmām sejām, Klusām koku lūgsnām, Caur taciņu, kas arīdzan caur saknēm Iet nestaigāts še ikdienā, Dreb koku šalkoņā man dvēsele Un sirdī iezadzies mans nemierīgais puksts - Tikai viena doma moka manu saprātu - Man ātrāk nokļūt pie tavas sirds Un tavā azotē… |
| (05.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |