 (www.feini.lv) |
| Eiforija - Aleksandrs Kaija : Īrijas pārdomas |
| Jaa Zeme ir nenovertejami skaista,,,ir tadas vietas kuras neaprakstaamas,,,Klintis ,tajaas vijas celsh.Liklochiem,,,kaa chuska,un ielejaas kas veidojas apkart ir Debeszili ezeri.Mazi bet skaisti un dzili. Man veel nav izdevies tos redzeet Saulainaa dienaa,,,jo shobriid ir Ziema un tas sheit izpauzas Muziigaa lietu,,,liist katru dienu,,,reizeem no vietas triiis dienas.Pie sevis klusiibaa domaaju hm Muziigaa rudens zeme,,,taa uzdzen skumjas un veelmi rakstiit dzeju(Dzejnieku paradiize apsaluuta) Jautaa kas dzina,,,kaa lai to saka Sirds,,,jo nekam citam mans skaudrais saprats nemedz klausiit,,,, Vinja ir shai pasaulee,,noteikti. Reiz dzirdeeju vinjas soljus,,klusus Tie kaa pasaules balss ,,skaara sirdi. Vinjas eena,apvija manas domas. Vaigaa saules stari dzirkstiija, Aciis shalkoja veetraina jura,, Asiniis tveice,,un veeliins viins. Mani par nezveeru tie padariis. Nu esmu es sheit un neko tur nepadariit,,, Es zinu kaut kur taalu,, Vinja shai pasaulee ,noteikti ir! Ek Iemiileejos un milu veel joprojaam,,,nav diena kuraa manas domas nebuutu pie vinjas,bet vinja nekad nebuss mana.Hmm to noteikti zinam.Un abi diemzeel. Nee neesmu aizmucis,,,a varbut.Hm Shodien nezinu...varbuut riit.To tikai sirds vares pasaciit. Klusums,,,indieshu muzika kautkur tepat skan,,,Esmu Latvietis savaadaa ieslodzijumaa.Pats pec savas gribas.... |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |