 (www.feini.lv) |
| Arturs M_ : Kauliņi |
| Pirmie soļi Tev pretī, Pirmie mirkļi un apziņa, Tas viss kā pasakā! Ļaujos un plūstu līdzi. Vēja šalkas un viļņu troksnis, Saules gaisma un mierīgais rīts, Ikdienas steiga pa pasaules malām, Braucieni cauri neapdzīvotām salām! Laimīgs esmu , ka iepazinu, Laimīgs, ja kādu iepriecinu. Mīlu, kā daudzi no mums. Ceru, ka viss labi būs Jums! Varu lēkt aiz prieka pie katra nieka, Varu bēdāties un sāpēs grimt. Pasaules uzskati man tomēr ir savi, Neatdošu tos nevienam, jo tie ir mani! Pēc ilgas atpūtas nāk smags darbs. Nezinu, vai kļūšu es skarbs. Jācīnās, jāgrēko vai arī jābēg, Jāpaņem kauliņi un jāmet! Pirmie divi jau ir izmesti! Kur tie ir palikuši?! Bet cik vēl atlikuši?! Vai nav jau atvesti?! Tu reiz teici, ka visam ir sākums, Un ka beigas var maldīgas būt! Sākums un beigas strādā uz maiņu, Par noteicošo abi var kļūt! |
| (22.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |