 (www.feini.lv) |
| Klipsīte : Mīlēt ir grūti |
| Agrāk likās, ka mīlestība nav. Bet izrādījās, ka ir. Pati to neapjēdzu līdz viņā iemīlējos. Sākumā likās, ka tas nav iespējams, bet izrādījās, ka ir. Ilgi domāju, ka tā ir tikai liela simpātija pret viņu, bet nē. Kad viņu ieraudzīju likās, ka tūlīt izkusīšu. Tas bija pasakains(pat neaprakstāmi ideāls) laiks. Smaidi, skūpsti, prieks, jauki pavadīts laiks kopā! Bet tad- likās, ka sacēlās vētra, viss satumsa, sirds dega sāpēs. Likās, ka tā grimst asinīs. Tā kļuva mazāka, sarāvās tā, ka vairs neko nespēja just- tikai nicinājumu, dusmas, un neizsakāmas sāpes. Tu, sagrāvi mūsu „Sapņu pili”, sagrāvi cerības, sagrāvi visu, visu kas bija tik neizmirstams. Tu pameti mani vienu. Pameti. Pat nedomājot kas notiks tālāk. Vienu brīdi likās, ka vajag vienkārši pazust, izdarīt kaut ko tik šausmīgu lai sāpētu arī visiem pārējiem! Pēkšņi likās, ka visiem ir jācieš, lai viņi justu cik sāpīgi bija man. Bet draugi, viņi man atvēra acis, teica, ka nevajag ciest dēļ viena nožēlojama cilvēka kas mani nespēja novērtēt. Sāku ticēt draugiem. Viņi mani atbalstīja tad kad man tas visvairāk bija nepieciešamas. Tagad satiku jauku cilvēku, kuram es patīku, viņš vēlas lai mēs būtu kopā. Bet es nespēju atbildēt ar to pašu, nespēju uzticēties zēniem. Likās, ka atkal notiks tas pats. Man bija bail. Ļoti bail. Nespēju skatīties viņam acīs un to teikt. Bet laiks rādīs kas notiks tālāk. Šis zēns man ļoti patīk, bet lai mums būtu attiecības. Un kas zina? Varbūt atkal nāksies ciest? Tā nu palieku savās sāpēs un saprotu, ka mīlēt ir ļoti grūti. |
| (12.02.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |