 (www.feini.lv) |
| Jānis Čupiņa : 1000 metri |
| Kritiens, kritiens, kritiens, kritiens. Mirklis, divi, bailes, sitiens. Lielas sāpes, sliktas atmiņas, Diemžēl būšu vēl pie samaņas. Mirklis, divi, trīs vai četri, Jālido būs 1000 metri. Katru metru viena doma, Kāpēc aizgāji pie Toma? Kāpēc tu tā darīji? Kāpēc tu man prasīji? Vai es tevi stipri mīlot? Kāpēc vajadzēja tēlot? Kāpēc vajadzēja teikt? Ka mums vajag nesasteigt? Pie 500 metriem saprotu es, Ar mani tu tikai spēlējies. 400 metri laiks iet ātri, Nāvei atvērti man vārti. 300 metri 200, 100, Izaug spārni, acis mirdz. Redzu lejā skaistu būtni, Skaisto eņģelīšu sūtni. Nu beidzot saprotu, Nav par vēlu, lai visu labotu. Uzprasu tās būtnes vārdu, Padaru to mazliet sārtu. Pasaucu to pastaigā, Ieslīgstam mēs sarunā. 10 gadi pagājuši, Spārni lieli izauguši. Meiteni to ļoti mīlu, Cik labi , ka es viņu nepievīlu. |
| (18.01.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |