Viegliem soļiem
Atnāk laiks
Un sāk steidzināt
Mūs...
Mēs jau esam tikai figūriņas
Ar šokolādes glazūru-
Iekšā tukšums.
Izkust negribas,
Tad pazustu viss;
Labāk atstāsim skaisto ārpusē
Un izliksimies,
Ka iekšā arī ir kaut kas tāds.
Gan jau piepildīsies
Mūsu vēlēšanās
Ar siltu tuvības elpu
Un mēs nesaduzīsim
Pret laternu apspīdēto asfaltu.
Tavā priekšā esmu attinusi
Pēdējo konfekšu papīrīti.
Un tieši tāda es esmu... |