 (www.feini.lv) |
| venija : pie galda. |
| Gribu makaronus ar sieru. Gribu lielu rozā māju ar mākoņiem griestu vietā. Gribu ziemu un daudz sniega. Gribu. Gribu. Gribu. Bet vakar rimi nebija siera un mājās arī nav. Manās. Bez mākoņiem. Tikai četras sienas man apkārt viegli bēšās krāsās un galds istabas vidū. Vēl es pati. Kā dekorācija. Sēžu un domāju par sniegu, kura nav un par tiem bērniem, kuriem mājās stāv ragaviņas. Mana kaimiņiene arī tikko nopirka. Bet kam tev ragaviņas ,ja nav sniega. Kam makaroni, ja nav siera? Sanāca pat rīmēs. Jā, vakar sēžot te pat. Pie sava galda. Es domāju, kāpēc Rainis toreiz nesaņēma Nobel prēmiju un kā diez vispār ir kaut ko saņemt. Vienalga ko. Kaut vai mazu dāvaniņu, kaut vai tās muļķīgās šokolādes sirdis ko pārdod veikalos. Sen neesmu saņēmusi nevienu dāvanu. Nedāvina man neviens neko. Bet pat ja dāvinātu, tad es nevaru iedomāties nevienu lietu ko gribētu saņemt. Nu, tagad varbūt sieru. Bet neviens jau nedāvinās. Kaimiņienei arī nav. Laika. Viņa sēž ar mazo pie loga un gaida ziemu. Es jau arī gaidu, bet man nav ragaviņu. Man nav pat ziemas zābaku, bet tik un tā gaidu. Grūti jau ir bez ziemas un siera un dāvanām. Bet neko nevar padarīt. Jādzīvo savās četrās bēšajās sienās un jāgaida, kad atnāks gan siers, gan ziema, gan dāvanas. Kaut gan nē. Nevar tā vienkārši sēdēt. Pie sava galda. Varētu jau aiziet līdz mazajam veikaliņam uz stūra. Bet tur pārdevēja parasti grib runāties, bet man negribas. Goda vārds, es labāk vispār nerunātu un nekontaktētos ar nevienu. Tāpat neko gudru nevaru pateikt. Varbūt tomēr varu, bet negribu. Šodien negribu. Negribu runāt. Negribu lietu. Negribu strīdēties. Negribu dzīvot daudzstāvenē. Negribu. Negribu. Negribu. Negribu makaronus, bet grib sieru. |
| (25.11.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |