 (www.feini.lv) |
| TAVAmīlule : Grausts |
| Apdilis prieks ar lieliem soļiem ielāčojis istabā, Kājās tam gumijnieki, kas atstāj dubļu peļķes uz baltā paklāja. Es to negribu redzēt un zināt, ka mans izsapņotais prieks atkal ir palicis par netīru traipu uz balta fona. Es tam nevēlos, nē, atsakos ticēt! Lieciet mierā mani, drūmās dienas! Ejiet tur, no kurienes atnācāt! Es palikšu šeit un dzīvošu! Dzīvošu savā pasaulē, kurā nav vietas skrandām, pelēcībai... Es dzīvošu šodien, dzīvošu rīt, dzīvošu parīt, aizparīt, Bez skumjām, bez tumsas, bez iemesla raudāt, bez domas mirt! P.S. Vēl viens galiņš “grausta”! Jūtos kā tikko izdīdzis stāds pubertātes vecumā...jā toreiz es domāju par nāvi, par lietām, kas saistās ar to. Varbūt arī tagad dažkārt par to iedomājos, bet, zini, es to nekad nespētu nodarīt sev mīļajiem cilvēkiem, NEKAD! Iet nāvē, šķiet, visprātīgāk ir tad, ja noteikti zini, ka izdzīvosi! Hmm.. es laikam atkal par daudz esmu sākusi virināt muti. Piedodiet! Es nekad nevienam neesmu vēlējusies kaut ko mācīt!!!!!!!!!!! 28.01.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |