 (www.feini.lv) |
| Matīss : Sajūtas |
| ir jau visādas sajūtas vai ne? ....Bet.... Es atveru durvis, kliedzu tavu vārdu Tu dzirdi klusus čukstus, ko saka tev viņš, bet ne manus sapņus Es raudu, bet tu neredzi manas asaras Es nāku, bet tu redzi mani aizejam! Viņš tev ir blakām, bet es esmu kapā... Es nesaprotu valodu, bet tev vienalga Tu esi man, bet neesmu es tev, tik mirstoša cerība bija tas viss ES dzīvoju uz zemes, bet manas vienīgās mājas biji tu! Uz sekundi es zināju, tad noliedz, ar dzeloņstieplēm piesedz Mana sveču gaisma nobāl tavas tumsas priekšā Tev bail, tu nenāc manā sirdī iekšā, nekad!? ES mirstu, bet tu nejūti, Man sāp, nu lūdzu piebeidz mani. Izdzēšot savus sapņus nievājoši smīnu - tukšums, Apkārt ledus, vājš un viņš, arī melni, cilvēku robaini skeleti. Viņi ir, bet es tā arī nekad nebūšu. Es jūtu to ļauno nopūtu, mirstošo, savu mazo dvēseli Es redzu ko citi neredz, dzirdu un jūtu! Par dīvainu esmu tad uztverts un no pasaules atstumts, No tevis mana pasaule, Redzu kā satumst, bet ir jau par vēlu, es nogrimstu... Ja būtu es cilvēks, tad par mīlestību tevi sauktu, bet es neesmu Un tu neesi mīlestība, bet nezūdošs ļaunums manā dvēselē uz mūžu Es nespēju sev piedot, nekad nespēšu... 10.02.2003 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |