 (www.feini.lv) |
| only_me : Vēstule |
| Zini, es jūtos par vecu! Par vecu tiem cilvēkiem, kas par mani tikai kādus divus trīs gadus vecāki. Es jūtos par vecu priekš tiem, kas ir jau manu vecāku vecumā. Bet ne jau tā kā Putns*, kura stāsta par nez kādu savu mistisko pieredzi un spēju iepazīt cilvēku no pirmā acu uzmetiena. Es jūtos kā sagrabējusi večiņa ar saviem vecmodīgajiem uzskatiem un senatnīgajiem sapņiem par to kā jānotiek dzīvē. Man bieži vien šķiet, ka nu jāapsēžas pie vēstuļgaldiņa un jāuzraksta vēstule kādam senam draugam tepat Londonā, kaut arī dzīvoju Rīgā, Latvijā. Būtībā es nejūtos par vecu Tev vai citiem, kas apkārt, bet par vecu laikam un vietai, kur esmu nonākusi. Reizēm svētlaimīgajos nakts murgos es redzu sevi savā vecajā pilī dejojam kādu senlaicīgu, skaistu deju visskaistākajā kleitā, ballē par godu tam, ka sākuši ziedēt pavasara ziedi. Neņemiet vērā to, ka kaut kas manā stāstā nesaskan ar Zemes vēsturi, jo mana pagātne varbūt nemaz nav uz šīs Zemes notikusi. Ak, šausmas, cik veca es jūtos! Bet tai pašā laikā, cik vērtīga! Jo kā gan neaugs visskaistākās angļu lēdijas vērtība, ja tā ir salabājusies līdz pat mūsdienām. Es vēlos aizmigt un vēlreiz nedaudz pamurgot. Par vareno pili, par skanīgo mūziku, par cilvēkiem, vīriešiem, kas pagaidām vēl ir vīrieši, par to laiku, par tām dienām, kad ne sev, ne citiem es nešķitu par vecu. Un liekas tagad es došos pie miera. Uz mūžīgiem laikiem... 04.10.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |