|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šo saulrietu es paturēšu sev | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šo saulrietu es paturēšu sev –
Daudz svešu domu, vārdu galvā spieto.
Ej tālu, pagātne, es lūdzos Tev,
Un aizmirsti reiz ceļu kopā ieto!
Bet katrs tēls, kas greizi virsū krīt
Un apkārt griežas baisās māņu dejās,
No avota nāk tā, kur dzeja mīt
Un sevi atrod miljons dīvās sejās.
Un normālais, ko maņām aptaustīt,
Vai ciniķu un muļķu definējums?
Caur to šī gaisma savādāk daudz krīt
Un dzīve garšo tā kā runcim krējums.
Dēļ savādībām, kuras sevi poš,
Var likties pasaule kā aizrestota.
Un kā var palikt mierīgs prāts un drošs,
Ja augšanai uz Gaismu tā ir dota?
Ja visu Visumu šo mūžīgo
Ir vienā ķermenī vien jāievieto,
Vai iespēšu un iemācīšos to,
Bet varbūt visi vaicās: “Ko tu lieto?”
Šo saullēktu es uzdāvāšu jums –
Daudz svešu domu, vārdu galvā spieto.
Bet pagātne? Tas nejaušs notikums
Un kāda sena saule pļavā rietot.
(15.07.2026) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5752
Kopā:8433726
|
| |
| |
|
Autori
