|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēs dzirksteles | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs dzirksteles no milzu ugunskura,
Kas pašas ieslēdz sevi matērijā,
Tik blīvā, ka zūd dzīvei harmonija,
Un plūdmaiņām pat sveša paliek spura.
Ir tālu lēkušas šīs Dieva dzirkstis,
Jo sevi Viņā nemaz neatminam,
Ar ietiepīgu spītību ik nāvi
Ik sīkā mūžiņā caur bailēm pinam.
Bet dzirkstelēm laiks pagriezties pret mājām,
Uz pārnākšanu pirmsākumā savā,
Kā bišu pulki atkal saskrien dravā,
Kā jūras viļņi izšķīst tev pie kājām.
Lai redzīga top trešā acs un veras
Šai mūžībā, kur gadu simti peras.
Lai atceries, ko citi neatceras:
Gars ķermeņos kā zeltā sevi mēra…
(26.06.2026) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5745
Kopā:8433719
|
| |
| |
|
Autori
