X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Autori | Kristīne Čeirāne | Proza |
Alušta: brīvdienas turpinās (17. epizode)
  
Ievietojis: Cheyrane |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

- Atvainojiet, vai jūs nepateiktu, kur šeit ir tuvākā bezmaksas pludmale? – kāda sieviete jautāja.
Draugi šobrīd atradās kādas viesnīcas teritorijā, pavisam netālu no Aluštas pilsētas. Viņiem aiz muguras bija gandrīz sešus kilometrus garš ceļš gar akmeņaino jūras krastu.
- Bezmaksas pludmale? – Ģirts neticīgi pārjautāja.
- Vai tad tās visas nav bezmaksas? – Ivo balsī skanēja pamatīgs pārsteigums.
- Nē. Šī, kas ir viesnīcas teritorijā, ir maksas.
- Neko sev, - Ģirts sacīja.
- Nu... Mēs nākam no tās puses, - Alušta norādīja uz sev aiz muguras esošo pludmali. – Un tur viss ir par velti.
- Paldies, - sieviete teica un aizgāja.
- Tā, nepietiek ar to, ka veikaliem šeit ik pēc stundas ir divu stundu pārtraukums, viņiem izrādās ir arī maksas pludmales! – Ģirts bija sašutis.
- Tik tiešām... „Maksas pludmale. Aluštas pilsētas iedzīvotājiem, uzrādot dokumentus, ieeja bez maksas”, - Eva lasīja uzrakstu pie nožogotās ieejas.
- Interesanti, vai tiem, kuriem vārdā „Alušta” arī ir bezmaksas ieeja?- Gvido ziņkārīgi jautāja.
- Nav ne jausmas. Jāpārbauda, - Alušta sacīja un parakņājās somiņā, izvilkdama no turienes kādu apliecību ar fotogrāfiju. Viņas pase bija nodota glabāšanā kempinga administrācijai un savas identitātes pierādīšanai nācās lietot citus dokumentus.
Pēc brīža viņa bija atpakaļ.
- Nu kā? – Gvido painteresējās.
- Neielaida. Tomēr viņi atzinīgi novērtēja faktu, ka esmu nosaukta pilsētas vārdā. Varam doties tālāk.
Draugi pameta viesnīcas teritoriju un iegāja vairākus simtus metru garajā tunelī, caur kuru bija iespējams nokļūt Aluštas pilsētas teritorijā.

Pirms kādām divām stundām, kad viņi grasījās doties uz pilsētu, visi dega nepacietībā uzzināt, kādus gan apavus Alušta būs izvēlējusies. Pa kempingu viņa pārvietojās basām kājām, bet pa Krimas pludmalēm bez apaviem tālu nevarēja aiziet. Kamēr Alušta ģērbās, pārējie seši jau bija sapulcējušies ap viņas telts ieeju, it kā grasītos vērot kādu šovu. Alušta to zināja, tādēļ lielāka efekta radīšanai izlīda no telts ar rumpi pa priekšu. Kad viņa nostājās draugu priekšā, visiem no pārsteiguma atkārās žoklis. Aluštai kājās bija... kedas! Turklāt ne jau šādas tādas – tās bija fuksiju krāsā, no spīdīga auduma un atgādināja puszābakus. Mugurā viņai bija cementa krāsas minisvārki un tādas pašas krāsas kreklblūze ar īsām piedurknēm. Atpūšoties Krimā viņa tikpat kā nelietoja kosmētiku – tikai acu zīmuli un lūpu spīdumu. Tonālo krēmu Alušta bija atstājusi mājās – viņa zināja, ka šajā karstumā tas vienkārši notecēs no sejas.

Vizuāli Aluštas pilsēta bija tikpat neizteiksmīga kāda tā bija bijusi draugu ierašanās dienā, tādēļ, pavadījuši pilsētā pāris stundas, visi devās atpakaļ uz kempingu, pa ceļam piestājot pie izlejamā vīna tirgotāju stendiem. Lai gan viņi izmēģināja dažādus vīnus, visiem nez kādēļ iepatikās viena un tā pati marka – plūmju vīns „Melnais dakteris”. Nosprieduši, ka karstumā daudz nevajag, katrs nopirka pa puslitram.

- Dzīve ir skaista, - Laila teica, iemalkodama vēl nedaudz „Melnā daktera”. Pulkstenis bija ap desmitiem vakarā, netālu no viņiem bija sākusies ikvakara diskotēka, bet draugi sēdēja pludmalē uz muliņa un malkoja vīnu.
- Šī vieta ir fantastiski skaista, - Alušta piebilda. Viņa raudzījās te uz tumšo ūdeni, te tumšajām debesīm. – Paskatieties, cik debesīs daudz zvaigžņu. Daudz, daudz vairāk nekā pie mums.
- Ievēroju. Vai kāds zina, kāpēc tā? – Gvido jautāja.
- Tas tāpēc, ka mēs atrodamies dienvidu puslodē. Te ir vairāk zvaigžņu nekā ziemeļu puslodē, - Alušta paskaidroja.
- Par spīti medūzām un Krimas sadzīves īpatnībām, man šeit ļoti patīk, - Ģirts teica.
- Neesi tāds vienīgais, - Eva sacīja un saskandināja savu plastmasas pudeli ar viņējo.
- Vai mēs šovakar iesim uz diseni? – Alise jautāja.
- Protams. Tikai vispirms jāiztukšo pudeles, - Ivo sacīja un pacēla gaisā savu pudeli. Tā bija gandrīz tukša.
Arī pārējo pudeles bija gandrīz tukšas. Viņi ātri izdzēra atlikušo vīnu un devās uz diskotēku.
- Aluštas disenes – labākās pasaulē! – Ģirts pa ceļam iesaucās.

Kristīne Čeirāne (c) 2010
Nākamā epizode - 24.07.
(18.07.2010)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - 7.33
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.67)
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7.33)
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 (pašlaik vidējais - 7)
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
PowerPoint & Flash
Māsas Matemātika un Loģika
 
 
Zīmējumi

Tirgū
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dienasgrāmatas
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 1798 Kopā:6059628

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.0 sec